Aptaujas liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem nav lielas intereses par to, kā tiks izmaksāta viņu nākotnes pensija. Daudzi paļaujas tikai uz saviem spēkiem un cer, ka spēs sakrāt pensijai paši, vai arī turpinās strādāt. Kopumā var teikt, ka situācija ar pensiju sistēmu atspoguļo pilsoņu kopējo uzticības līmeni valstij.

Par pašreizējo situāciju ar pensiju sistēmas 2. līmeni stāsta Ģirts Veģeris, Norvik IPS Valdes loceklis:

Uzskatu, viens no galvenajiem iemesliem šādai neuzticībai, ir zemais zināšanu līmenis par to, kā darbojas pensiju sistēma un, ko no tās var sagaidīt. Jau tagad nākamajiem Latvijas pensionāriem pieder 2,7 miljardi EUR, kas tika uzkrāti pensiju sistēmas 2.līmenī sešpadsmit gadu laikā. Un tas nav “kopējais katls”, no kā iegūs visi vienādi – katram Latvijas iedzīvotājam ir savs individuālais konts, kurā tiek veikti uzkrājumi. Jau vairākkārt esam rakstījuši par to, kā tiek veidots individuālais uzkrājumu konts, bet tagad kliedēsim dažus stereotipus par pensiju sistēmas 2. līmeni.

Stereotips Nr. 1. Uzkrājumi pensiju 2.līmenī nav īstā nauda.

Tas ir nepareizi. Jūsu uzkrājumu kontā ienāk īstā nauda un, sasniedzot pensijas vecumu, saņemsiet reālas naudas piemaksu pie pensijas tieši no uzkrājumu konta.

Stereotips Nr. 2. Pensiju uzkrājumi glabājās bankā, tātad uzkrājumus jāpārved uz banku, kura mani apkalpo.

Tas nav pareizi. Jūsu pensiju uzkrājumi tiek ieskaitīti VSAA, kas savukārt nodod tos pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanas kompānijai pēc jūsu izvēles bet pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanas kompānijas izvēle ir personīga izvēle. Izziņu par uzkrājumu konta stāvokli varat saņemt internetbankā vai portālā latvija.lv. Summa, kas norādīta izziņā, ir uzkrātā reālā nauda.

Stereotips Nr. 3. Es neko nesaprotu no pārvaldīšanas kompānijām, tas visas ir vienādas, kāda starpībā, kur ieskaitīs manus uzkrājumus.

No regulatīvā viedokļa – jā, noteikumi pārvaldīšanas kompānijām ir vienādi, bet rezultāti ir ļoti atšķirīgi. Piemērām, viszemākais Latvijas konservatīvo pensiju plānu ienesīgums 2016 gadā bija 0,38%, bet visaugstākais - 5,1% pensiju plānam “Daugava”. Nav grūti saskaitīt starpību, piemēram, ja jūs pastāvīgi turiet uzkrājumus kompānijā ar ienesīgumu 5,1%, 14 gadu laikā jūs faktiski saņemsiet bonusu pensiju gada uzkrājuma veidā.

Stereotips Nr. 4. Es esmu jauns, man vel agri domāt par pensiju, kad palikšu vecāks, tad arī domāšu.

Tomēr, tieši jaunībā ir jāpievērš īpaša uzmanība, kur ir izvietoti uzkrājumi, jo tā kā jums vēl ilgi jāstrādā līdz pensijai, izvietojot uzkrājumus ar augstu ienesīgumu, saņemsiet būtisku pieaugumu. Piemēram, ja sāksiet krāt no 24 gadiem, izmantojot kompāniju ar 5% ienesīgumu, Jūsu pensijas izmaksa būs trīs reizes lielāka, nekā izvietojot uzkrājumus kompānijā ar nulles ienesīgumu.

Stereotips Nr. 5. Kāda jēga tam, ka tas viss kaut kur krājas, vienalga man no tā nekas nebūs.

Tas ir nepareizi. Jau no 2015. gada Latvijā sākās izmaksas pensionāriem no uzkrājumu daļas, tie, kuri pievienojās uzkrājumu sistēmai 1996. gadā, šobrīd, aizejot pensijā, jau sāk saņemt papildu izmaksas no savas pensijas 2.līmeņa. 2015.gadā 11 tūkst. Latvijas iedzīvotāju devušies pensijā ar kopējo kapitāla apmēru 22 milj. EUR - apmēram 2 tūkst. EUR uz katru pensionāru.

Stereotips Nr. 6: Latvijas pensiju uzkrājumu sistēma ir sliktāka, nekā citās Eiropas valstīs.

Sāksim ar to, ka dažās lielajās Eiropas valstīs, piemēram Ungārijā, nav vispār nekādas uzkrājumu sistēmas, un to pilsoņiem paliek tikai cerēt uz labvēlīgo demogrāfijas situāciju. Kompānijas Allianz pētījumā 2016 Pension Sustainability Index Latvija atrodas pirmajā vietā starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm attiecībā uz pensiju sistēmas stabilitāti, un 7. vietā pasaulē, kur Latvija pārspēja savus kaimiņus Lietuvu un Igauniju. Jāatzīmē, ka pati valsts aktīvi stimulē iedzīvotājus pievērsties uzkrājumiem – eksistē nodokļu atvieglojumu sistēma brīvprātīgiem pensiju uzkrājumiem, pāriešana no vienas pensiju līdzekļu pārvaldīšanas kompānijas uz citu ir bezmaksas, vienmēr ir pieejama informācija par pensiju plānu ienesīgumu.

Noslēgumā vēlos novēlēt lasītājiem aktīvi pieņemt lēmumus attiecībā uz savu nākotni – ieejiet internetbankā, saņemiet izziņu par uzkrājumu stāvokli. Paskatieties vietnē www.manapensija.lv vai www.pnbam.eu aktuālo informāciju par pensiju uzkrājumu ienesīgumu un pieņemiet lēmumu, kur tieši jūs glabāsiet savus uzkrājumus. Pēc tam, kad jūs jau būsiet pensijā, pieņemtie pareizie lēmumi nesīs jūtamu labumu.

Ģirts Veģeris
Norvik IPS Valdes loceklis