Šonedēļ Anglijas Centrālā banka (Bank of England) pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmi. Likmes pieaugums veidoja 0,25%, līdz ar to bāzes procentu likme šobrīd sastāda 0,50%. Procentu likmes paaugstināšanas galvenais iemesls bija inflācijas rādītājs, kas septembrī sasniedza 3% gada izteiksmē. Turklāt sagaidāms, ka oktobrī inflācija atradīsies pat virs 3% atzīmes. Inflācijas pieaugums galvenokārt ir saistīts ar Lielbritānijas mārciņas vērtības krišanos pēdējo trīs gadu laikā. Otrs Anglijas Centrālās bankas Monetārās politikas komitejas lēmums bija saistīts ar iepriekš uzpirkto vērtspapīru kvantitatīvās mīkstināšanas programmas portfeļa pārvaldīšanu. Tā kā tika nolemts uzturēt šī portfeļa apjomu esošajā līmenī, analītiķi uzskata, ka inflācijas rādītāja pieaugums tiek novērtēts kā īstermiņa faktors. Tirgus kotējumi procentu likmju instrumentiem liecina, ka turpmāko trīs gadu laikā tiek prognozēti tikai divi procentu likmes celšanas notikumi, bāzes procentu likmei sastādot 1% 2020. gada beigās.

Kaut gan šīsnedēļas GBP bāzes procentu likmes celšana bija prognozēta, pārējo saistīto faktoru ietekmē tirgus dalībnieki izpārdeva Lielbritānijas mārciņu un tā strauji nokritās vērtībā gan attiecībā pret ASV dolāriem, gan eiro – gandrīz par 2%. GBP/USD kurss šobrīd ir 1,309 dolāri par vienu mārciņu, lai gan nedēļas sākumā vēl bija 1,33. Savukārt EUR/GBP kurss šobrīd atrodas 0,89 mārciņas par vienu eiro līmenī.

Šonedēļ tika apstiprināts jaunais ASV Federālo Rezervju bankas (FED) priekšsēdētājs Džeroms Pauels, kas pārņems tās vadību nākamā gada februārī. Finanšu tirgi to uztvēra kā pozitīvu un stabilitāti vairojošu notikumu, jo Dž. Pauela monetārās politikas attīstības plāni saskan ar FED šī brīža realizēto politiku Džanetes Jellenas vadībā.

Piektdien tika publicēti ASV nodarbinātības rādītāji par oktobri, kas bija ievērojami vājāki par prognozētajiem. Saskaņā ar statistikas datiem jauno darbavietu skaits ārpus lauksaimniecības sektora sastādīja 261 tūkst., salīdzinot ar prognozētajiem 312 tūkst. Savukārt vidējā stundas izpeļņa nemainījās pretēji prognozētajam pieaugumam 0,2% apmērā. Tai pašā laikā pozitīvs faktors ir bezdarba rādītāja krišanās par 0,1% – līdz 4,1%, kas ir zemākais līmenis kopš 2001. gada.

Pretēji negatīvi vērtējamajiem ASV nodarbinātības datiem Kanādas nodarbinātības rādītāji parādīja 35,3 tūkst. darbavietu pieaugumu salīdzinoši ar 15,3 tūkst. plānotajiem. Kanādas dolāra vērtība tūlīt pēc datu publicēšanas pieauga par vairāk nekā figūru. USD/CAD kurss šobrīd sastāda 1,275 Kanādas dolārus par vienu ASV dolāru.

Krievijas rublis turpina “ignorēt” pozitīvo naftas tirgus konjunktūru, krītoties vērtībā attiecībā pret pārējām pasaules valūtām. Tirgus analītiķi atzīmē, ka tirgū pastāv pieprasījums rubļa pārdošanai par ārvalstu valūtu, kas varētu būt saistīts ar norēķiniem par lieliem Krievijas iekšējā tirgus aktīvu pirkšanas-pārdošanas darījumiem. Papildu spiedienu uz rubļa vērtību radījusi Krievijas Finanšu ministrijas veikto valūtas pirkšanas darījumu apjomu palielināšana. Ministrija paziņoja, ka laika periodā no 8. novembra līdz 6. decembrim valūtas uzpirkšanai tiks novirzīti 122,8 miljardi rubļu, salīdzinot ar 76 miljardiem oktobrī. USD/RUB kurss šobrīd sastāda 58,95, savukārt EUR/RUB – 68,54.

Pārējās vadošās pasaules valūtas tiek tirgotas šādi: AUD/USD – 0,766, NZD/USD – 0,692, EUR/USD – 1,162, bet USD/JPY – 114,1.

Brent markas jēlnaftas cena šajā nedēļā pastāvīgi atradās virs 60 dolāru par barelu līmeņa, bet nedēļas vidū gandrīz sasniedza pat 62. Nākotnes līgumi parāda Brent markas jēlnaftas cenas ap 60,9 USD par barelu, kamēr New York Mercantile Exchange tirgoto WTI naftas kontraktu cena ir 54,6 USD par barelu.

Akciju tirgus nedēļas laikā uzrādīja nelielas svārstības 1% robežās, bet nedēļas beigās nofiksēja tādu pašu līmeni kā nedēļas sākumā. S&P 500 akciju indekss šobrīd veido 2575 punktu līmeni, savukārt EuroStoxx50 akciju indekss sastāda 3674 punktus.

Šis ziņojums ir sagatavots kā mārketinga ziņojums tikai un vienīgi informatīvos nolūkos.