Vasarā finanšu tirgos vairuma aktīvu aktivitāte ir neitrāla. Manāma kustība tika vērota attīstības valstīs. Iepriekšējos apskatos [pieejami krievu valodā] mēs rakstījām par tirgus dalībnieku zemo aktivitāti vasaras mēnešos. Tirdzniecības karu un politisko notikumu tēmas ir ziņu augšgalā, bet lielu ietekmi uz kotējumiem tas pagaidām neatstāj. Protekcionisma retorika ir iemesls pārskatīt pasaules tirdzniecības struktūru un nosacījumus. Lielo spēlētāju tirdzniecības nodevas vāji ietekmēs ekonomisko izaugsmi turpmākajos 6-9 mēnešos. Toties kurss uz spraigu sāncensību tirdzniecībā ir joma, kur ne visi procesi norit tik gludi, bet ir bijuši savstarpēji izdevīgi visām pusēm, ir bīstams stabilai ekonomikas attīstībai pasaulē.

 

Aktīva pasaules tirdzniecība vēsturiski sniedz atbalstu ekonomiskajai izaugsmei valstīs, kuras ir iekļautas globālajā preču un pakalpojumu apmaiņas sistēmā. Kopējā pasaules eksporta un importa vērtība veido aptuveni pusi no globālā IKP. Eksporta vērtība 2017. gada sākumā sasniedza 15,5 triljonu ASV dolāru.

 

ASV tirdzniecības deficīts laikā no 1950. līdz 2018. gadam veidoja vidēji 14,3 miljardus dolāru. Maksimālais 1,95 miljardu dolāru proficīts tika fiksēts 1975. gadā, bet deficīts — 65 miljardu dolāru apjomā — 2006. gadā. ASV tirdzniecības bilances deficīts krasi — līdz 43,7 miljardiem — samazinājās maijā. Savukārt politiķu apspriestais deficīts tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu un Meksiku pieauga aptuveni par 18 % ar katru valsti. Pēckrīzes gados tirdzniecības bilances deficīts plānveidīgi samazinājās uz tā rēķina, ka mazinājās atkarība no naftas produktu importa. ASV operāciju konta kārtējā deficīta samazināšanās pēdējos gados kompensēja līdzvērtīga kapitāla konta kustības proficīta samazināšanos. Atbilstoši pieauga ASV investīciju apjoms ārvalstīs. Parasti aktīvi, kas piedalās kapitāla konta kustībā, ir akcijas, valsts un korporatīvās obligācijas un citi finanšu instrumenti. Tiklīdz šā gada pirmajā pusē dolārs sāka nostiprināties, bet ārzemju aktīvu cenu paaugstināšanās pārstāja to kompensēt, spekulatīvās investīcijas sāka pamest šo tirgus. Visupirms tas skāra attīstības tirgus.

 

Publicētā ASV makroekonomikas statistika ļauj FRS ieviest stingrāku kredītu un naudas politiku. Patēriņa cenu indekss (CPI y/y) ir sasniedzis 2,3 % līmeni. Rādītājs, ko FRS izmanto cenu pieauguma monitoringā, — iedzīvotāju patēriņa cenu indekss ir cieši pietuvojies mērķa līmenim 2,0 %. Pēdējā pusgada rezultātu dati par IKP pieaugumu tuvina kārtējo ekonomikas pēckrīzes atjaunināšanos garākajiem izaugsmes periodiem. Pēc pēdējiem datiem, ASV IKP ir pieaudzis par 4,1 % gadā. Rūpniecības indekss ISM turas 60,0 punktu līmenī, un arī tas norāda uz ASV ekonomikas stabilitāti. Labos ISM rādītājus lielākoties nodrošina ASV naftas rūpniecība. Piebildīsim, ka apsteidzošo indikatoru indekss no Citi (CESI) ir izgājis negatīvos lielumos. Potenciāli ISM un CESI datu pasliktināšanās nozīmē ekonomikas atvēsināšanos. Tomēr pagaidām par to nav ne runas.

 

Pagājušajā nedēļā globālās monetārās politikas jomā ir bijis daudz notikumu. Centrālo banku darbības joprojām ir galvenais tirgus dzinējspēks. Likviditātes uzplūdi, kas sasniedza 1,5-2,0 triljonu ASV dolāru gadā, pakāpeniski mazinās un, saglabājot pašreizējos tempus, 2019. gada beigās izsīks. Pēdējā FRS sanāksmē Atvērto tirgu komitejas locekļi paaugstināja refinansēšanas likmi līdz 2,00 %. Līdz nākamā gada otrajai pusei ir plānots paaugstināt likmi līdz 3,00 %. ЕCB pieturas pie plāna pārtraukt kvantitatīvo atvieglojumu programmu eirozonā šā gada decembrī, bet uz nenoteiktu laiku saglabāt likmes rekordzemā līmenī. Par kursa izmaiņām sāk runāt arī Japānas Banka. Kopumā lielās centrālās bankas komunikācijā ar tirgus dalībniekiem ir kļuvušas tolerantākas pret iespējamo korekciju, jo stingrāki finanšu nosacījumi neizbēgami sāks ietekmēt cenas.