Norvik Bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju nav informēti, kur var atrast aktuālo informāciju par sava pensijas 2. līmeņa plāna ienesīgumu, kamēr teju katrs desmitais godīgi atzīst, ka nemaz nezina, kas ir viņu pensijas pārvaldnieks. Savas pensijas ienesīgumam jeb tam, cik liela nākotnē būs šodienas strādājošo pensija, līdzi seko tikai katrs trešais (33%) iedzīvotājs.

“Tas, ka iedzīvotāji neseko līdzi sava pensiju 2.līmeņa plāna ienesīgumam, apliecina nezināšanu par to, kā nākotnē veidosies mūsu pensija. Turklāt aptauja atklāj vēl kādu satraucošu faktu – teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums visiem pensiju pārvaldītājiem ir vienāds, tādēļ̧ nav nozīmes meklēt labāko pakalpojuma sniedzēju. Taču pensijas plānu ienesīgums dažādiem pārvaldniekiem var atšķirties pat divas līdz trīs reizes. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo, lielāks ienesīgums, jo lielāks uzkrājums dodoties pensijā, daži % papildus ienesīguma var palielināt ikviena iedzīvotāja pensiju uzkrājumu   par teju 50 tūkstošiem eiro”, - skaidro Ģirts Veģeris, Norvik Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes loceklis.

Piemēram, ja cilvēkam ir 25 gadi un bruto alga ir 1000 eiro, prognozētais algas pieaugums 3% gadā, bet pensiju plāna ienesīgums 3% gadā, tad kopējais uzkrājums, dodoties pensijā 65 gadu vecumā būs 91 278 eiro.  Savukārt pie šiem pašiem nosacījumiem, bet ar vidējo pensiju plāna ienesīgumu 5% gadā, kopējais uzkrājums, dodoties pensijā, sastādīs jau 138 794 eiro. Tātad starpība līdzekļu pārvaldnieka pieņemto lēmumu dēļ, dodoties pensijā dos papildus uzkrājumu 47 516 eiro.

Zīmīgi, ka 22% respondentu pensijas laiks šķiet tāls un nesasniedzams, tāpēc pensijas ienesīguma jautājums šobrīd nav viņu redzeslokā.

“Pensiju plānu ienesīgums – tie ir papildus līdzekļi cilvēku pensijai, ko nopelna izvēlētā pensiju plāna pārvaldnieks. Pensiju plānu pārvaldnieki brīvi izvēlas ieguldīšanas stratēģiju. Tikai pārvaldnieka izvēlētā stratēģija, pieredze un profesionalitāte ir tā, kas nosaka kopējo darbības rezultātu. Tāpēc katra iedzīvotāja atbildība ir apzināties, kas ir viņa pensijas 2.līmeņa jeb viņa naudas pārvaldnieks, kādu ieguldījuma stratēģiju cilvēks ir izvēlējies un kādi ir izvēlētās stratēģijas ienesīguma rezultāti”, - atzīmē Ģirts Veģeris.

Pensiju otrā līmeņa pārvaldnieku pēdējo trīs gadu laikā mainījuši 29% plānu īpašnieku. Interesanti, ka visbiežāk pensiju plāna pārvaldnieku mainījuši mazpilsētās dzīvojošie (36%) un vīrieši (32%). Pensiju pārvaldnieka maiņa visbiežāk notiek, mainot bankas pakalpojumu sniedzēju kopumā (28%) vai arī atsaucoties uz savas bankas ieteikumiem (27%). Savukārt 16% aptaujāto pensiju uzkrājuma pārvaldnieku mainījuši reklāmas iespaidā, bet 8% - paļaujoties uz draugu vai tuvinieku rekomendācijām.

* Norvik Bankas iedzīvotāju aptauja veikta 2018.gada janvārī sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 61 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.