PNB Banka: iedzīvotāji savas ģimenes finansiālo situāciju 2019. gadā vērtē piesardzīgāk nekā pērn, taču aizvien optimistiski

08/01/2019

PNB Bankas veiktā aptauja* atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji savas ģimenes finansiālo stāvokli 2019. gadā vērtē piesardzīgāk nekā pērn. Salīdzinot ar 2018. gadu, nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri ir pārliecināti, ka viņu ģimenes finansiālā situācija šogad paliks nemainīga, taču kopumā optimistu joprojām ir vairāk nekā pesimistu.

 

Izvērtējot savas ģimenes finansiālo situāciju 12 mēnešu perspektīvā, 43% uzskata, ka nav gaidāmi nedz būtiski uzlabojumi, nedz krasa situācijas pasliktināšanās. Lai gan iedzīvotāju skaits, kas sagaida nelielu finansiālās situācijas uzlabojumu, ir nedaudz sarucis (no 33% pērn līdz 27% šogad), kopumā to iedzīvotāju daļa, kas jaunajā gadā raugās optimistiski, vēl joprojām ir lielāka (35%) nekā pesimistu īpatsvars (22%).

 

“Iedzīvotāju noskaņojums par savu finansiālo situāciju šim gadam saskan ar izteiktajām prognozēm par vēl vienu izaugsmes gadu Latvijai, lai gan iespējams nedaudz mērenāku kā līdz šim. Tā ir iespēja audzēt savu finanšu labklājību arī katrai mājsaimniecībai, ko iedzīvotāji arī cenšas īstenot. Aptauja atklāj, ka būtiski palielinājusies iedzīvotāju vēlme veidot uzkrājumus nevis tikai tērēt. Tā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju jeb 34% uzskata, ka šis gads būs piemērots krāšanai”, norāda PNB Bankas privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Anna Vjaksa.

 

Lielāks optimisms par finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams sabiedrības jaunākajā daļā – 58% divdesmitgadnieku un 44% trīsdesmitgadnieku uzskata, ka šis gads būs finansiāli veiksmīgāks par aizvadīto, taču arī viņi straujus uzlabojumus negaida. Tikmēr seniori vecumā pēc 60 gadiem uz savām finansēm raugās daudz piesardzīgāk – 39% uzskata, ka viņu situācija varētu pasliktināties, bet puse paļaujas, ka finanšu situācija saglabāsies iepriekšējā gada līmenī.

 

* PNB Bankas iedzīvotāju aptauja veikta no 2018. gada 30. novembra līdz 7. decembrim sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 708 interneta lietotājus - Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.